RSS Feed

Lejupielādēt nelegālos failus pagaidām vēl var uz nebēdu

Nelegālu failu ielādes vai apmaiņas definīcijas neesamība pašmāju interneta lietotājiem ļauj visai brīvi izmantot apmaiņas serverus, kuru skaitā ietilpst arī tā dēvētie torentu trakeri. Statistika par gadījumiem, kad kāds saukts pie atbildības Latvijā, pēdējos gados ir visai neliela, un, kā atklāj policija, visbiežāk sodus saņem uzņēmumi, kas izmanto nelegālas datorprogrammas.

http://www.tvnet.lv/tehnologijas/internets/377154-lejupieladet_nelegalos_failus_pagaidam_vel_var_uz_nebedu

Kurš gan no mums nekad, nevienu pašu reizīti nav nelegāli nolādējis kādu filmu, dziesmu no interneta? Bet vai kāds ir aizdomājies par sodu, kas var sagaidīt mūs? Par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem sankcijas noteiktas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.8 pantā un Krimināllikuma 148.pantā. Sods var būt no 200 LVL līdz 200 minimālajām mēnešalgām, kā arī brīvības atņemšana līdz sešiem gadiem, atkarībā no pārkāpuma rakstura. Personīgi es neesmu dzirdējusi nevienu gadījumu, kad kādam no maniem draugiem vai paziņām būtu bijis uzlikts sods par nelegālu failu iegūšanu no interneta. Domāju, ka valstij būs ļoti grūti cīnīties pret to, jo tomēr dziesmu un filmu iegāde internetā ir samērā dārga un neatbilst iedzīvotāju maciņiem.

Sintija Pinne 12.K

Advertisements

Spermas nodošana

Medicīnas izstāde Shenzhen (Ķīna) kas beidzās, aprīļa vidū, tika eksponēta ierīce ar nosaukumu ”Seiki”.  Seiki  ir ierīce ar kuru vīriešu kārtas pārstāvji var atviegloti nodot savu spermu.

Visai interesants izgudrojums, vienīgais jautājums paliek par sanitārajām normām.

Varbūt sabiedrība pieņems šo preci un jau pēc pāris gadiem būs vērojams kaut kas šim līdzīgs –

http://hotlink.go2tutor.com/content.asp?id=845&keywords=%B2`%A6`%C2%E5%C0%F8%AEi%C3z%AF%BA%AEi%AB~

Linda Leen veidos pastalas

Sabiedrībā iemīļotā dziedātāja Linda Leen jau kādu laiku ir pievērsusies modes apģērbu līnijas ideju ģenerēšanai. Šobrīd procesā ir viņas jaunās idejas realizēšana – mūsu senču apavu atgriešana modē. Jā, Linda Leen rada savu pastalu kolekciju!
Kā izrādās, dziedātāja šos ādas apavus iemīļojusi jau sen, pati diendienā valkājot pie attiecīga stila apģērbiem. Tas viss aizsācies, apmeklējot kādu gadatirgu, kur šī unikālā ideja arī dzima dziedātājas galvā.

”Pērn vasarā gadatirgū pamanīju pastalas un nodomāju: o, tik siltā dienā būtu varen stilīgi tās valkāt! Kāpēc ikdienā nevar staigāt pastalās? Tie ir piemirsti, gandrīz antīki apavi, ko valkā tikai tautas deju ansambļu dalībnieki.

/TVNET
2011. g. 12. maijā, 13:23/

Oriģināla ideja! Es gan nezinu, vai cilvēki tās pirktu, lai staigātu ikdienā, kā pati Linda Leen, taču kā suvenīru no Latvijas ārzemju tūristi noteikti iegādātos pastalas, kas ir interesanti dizainētas, nevis parasti. Savā ziņā tās iespējams varētu kļūt par savdabīgu dāvanu mīļajiem cilvēkiem! Galvenais, ka ideja ir oriģināla un gana spilgta, lai piesaistītu apkārtējo uzmanību!

Ilva no 12a1

Latvijā ceturtais straujākais eksporta pieaugums ES

Latvijas eksports apjoms šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 45%, kas ir ceturtais straujākais pieaugums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” dati.
Straujākais eksporta pieaugums pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem gada pirmajos divos mēnešos reģistrēts Bulgārijā – par 59%, Lietuvā – par 51% un Maltā – par 49%.

Līdzīgi kā Latvijā, eksports 45% apmērā palielinājās arī Igaunijā.
Eksports janvārī un februārī audzis visās ES dalībvalstīs.

Tajā pat laikā Latvijas imports šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar 2010.gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 36%, kas ir trešais lielākais pieaugums no visām dalībvalstīm.

Straujākais importa pieaugums šogad reģistrēts Igaunijā – par 55% un Lietuvā – par 53%.

Līdzīgi kā Latvijā, imports par 36% palielinājās arī Maltā un Bulgārijā.
Importa apjoma samazinājums šogad reģistrēts Grieķijā – par 11%.
Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts šā gada pirmajos divos mēnešos veidoja 0,2 miljardu eiro (140 miljonus latu), tādējādi nemainoties salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu.

No visām ES valstīm lielākais ārējās tirdzniecības pārpalikums bijis Vācijā – 21,9 miljardi eiro (15,4 miljardi latu), bet lielākais deficīts bijis Lielbritānijā – 18,4 miljardi eiro (12,9 miljardi latu).

http://bizness.delfi.lv/ekonomika_skaitlos/latvija-ceturtais-straujakais-eksporta-pieaugums-es.d?id=38546343

Patīkami ieraudzīt pozitīvu ziņu par Latviju. Kā jau tekstā minēts, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu eksports šogad ir pieaudzis par 45 %, kas ir ļoti daudz. Eksporta apjomu palielināšanās ir nozīmīgs solis Latvijas ekonomikas atveseļošanās procesā. Ir jācenšas eksportu palielināt vēl un mazāk preces importēt no ārzemēm, tādējādi palielināsies Latvijas ienākumi.

Rolands Gorškovs 12.k

Latvija atkal topos – Gada inflācija aprīlī Latvijā bija piektā augstākā ES

Gada inflācija Latvijā aprīlī veidoja 4,3%, kas ir piektais augstākais līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” apkopotā informācija.
Gada inflācija ES palielinājās līdz 3,2%, salīdzinot ar 3,1% martā.
Savukārt eirozonā gada inflācija pieauga līdz 2,8%, salīdzinot ar 2,7% martā.

Augstākā gada inflācija ES aprīlī reģistrēta Rumānijā (8,4%), Igaunijā (5,4%) un Lietuvā (4,4%).

Tajā pat laikā zemākais inflācijas līmenis fiksēts Īrijā (1,5%), Čehijā (1,6%) un Zviedrijā (1,8%).

Salīdzinot ar martu, gada inflācijas līmenis palielinājās 16 dalībvalstīs, samazinājās astoņās un nemainījās divās valstīs.

Savukārt mēneša inflācija ES aprīlī veidoja 0,5%, bet eirozonā – 0,6%.
Latvijā patēriņa cenas aprīlī, salīdzinot ar martu, palielinājās par 1,1%, kas ir trešais straujākais cenu pieaugums.

Lietuvā mēneša inflācija veidoja 1%, bet Igaunijā – 0,8%.

Straujākais patēriņa cenu kāpums mēneša griezumā reģistrēts Maltā – par 2,1% un Kiprā – par 1,4%.

Mēneša deflācija reģistrēta tikai Bulgārijā 0,1% apmērā.

http://bizness.delfi.lv/ekonomika_skaitlos/gada-inflacija-aprili-latvija-bija-piekta-augstaka-es.d?id=38545083

Latvija var būt pirmā visos statistikas datos. Pozitīvajos pirmā no beigām, negatīvajos pirmā no sākuma. Tas tā, jokam.

4,3 procentu inflācijas līmenis skatoties uz Latviešu algām ir ļoti augsts. Algas paliek nemainīgas, bet preču cenas arvien palielinās.

Šajā jautājumā es noteikti nepateikšu, kas ir jādara lai šo negatīvo statistiku samazinātu, bet liekas ka uzprasot to kādam mūsu valstsvīram viņš to arī nepateiktu. Takā mēs varam droši sēdēt un gaidīt kad benzīns maksās 1,5 ls, maize 1ls un viss pārējais ko es nenosaucu arī attiecīgi vairāk. =]

Rolands Gorškovs 12.k

Esi pirmais – atrodi labu darbu Vācijā!

Vācu valodas intensīvais kurss

2011. gada 1. maijā Vācija savas valsts darba tirgu beidzot atvēra astoņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no Austrumeiropas, to vidū Latvijai. Tas nozīmē, ka vācu valodas zināšanas būs liela priekšrocība tiem, kuri dosies darba meklējumos uz Vāciju.
Biznesa konsultāciju un mācību centrs „LatConsul” piedāvā Intensīvos vācu valodas kursus, kuros papildus vācu valodas apguvei paredzēts sniegt aktuālu informāciju un praktiskus padomus par darba tirgu un dzīvi Vācijā.
Kursa beigās saņemsiet Vācijas tautas augstkolas Volkshochschule für den Landkreis Regen apstiprinātu sertifikātu!

Kursa izmaksas vienai personai: LVL 375,00. Cenā iekļauts: PVN, mācību un izdales materiāli, zināšanas apliecinošs sertifikāts

/ http://www.latconsul.lv/svesvalodu-kursi/vacu-valodas-intensivais-kurss//
Laikam jau visiem skaidrs, ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai. Lai gan īsti nezinu, cik varētu maksāt tādi valodas kursi, man tomēr šķiet, ka cena ir pārāk augsta, jo tikko ir atvēries Vācijas darba tirgus. Turklāt cenu notušē arī sauklis – esi pirmais, atrodi darbu Vācijā!
Man gan tomēr šķiet, ka nemaz ar tik atplestām rokām mūsu latvieši tur nav gaidāmi. Vācijā arī ir bezdarba līmenis, lai gan līdz ar spēcīgo ekonomikas atveseļošanos Vācijā bezdarba līmenis turpina samazināties – aprīlī Eiropā lielākajā ekonomikā bez darba bija 7,3% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pretstatā 7,6% martā, tomēr pašlaik Vācijā bez darba ir 3,078 miljoni cilvēku. Tāpēc man nav īsti skaidrs, kāpēc viņi atver darba tirgu.

Ilva no 12a1

Surogātpasts turpina pieaugt

Kaspersky Lab ir izanalizējis surogātpasta izplatītāju darbību 2011. gada aprīlī. Lai gan mēstuļu daudzums kopējā elektroniskā pasta plūsmā turpina palielināties – aprīlī tas pieaudzis par 1,2% un sasniedzis 80,8%, no Krievijas teritorijas izplatītā surogātpasta īpatsvars pakāpeniski samazinās.

/TVNET

2011. g. 16. maijā, 13:34/

Visi piekritīs, ka surogātpasts tiešām ir kaitinošs un pilnīgi nevajadzīgs, un liekas, ka arī diezgan neefektīvs, jo tādi epasti , kā piemēram, gmail.com un daudzi citi automātiski ievieto reklāmas pie SPAM un cilvēki tās pat neredz! Efektīvākas ir vecās labās internetā ievietotās reklāmas – banneri un plakāti. Tos gribot negribot, visi pamana!

Ilva no 12a1