RSS Barotne

Pašvaldībām vairs nepiešķirs līdzekļus simtlatnieku programmai

Pašvaldībām no jūlija vairs netiks piešķirti līdzekļi tā dēvētās simtlatnieku programmas nodrošinājumam, piemēram, simtlatnieku darba apģērbam vai darbarīkiem, pirmdien vēsta “Neatkarīgā”, atsaucoties uz laikraksta rīcībā esošu informāciju.

Bezdarbnieku skaits, kuri ir pieteikušies simtlatnieku programmai, vēl gan ir visai ievērojams – kopumā par simt latiem jau strādājuši vairāk nekā 87 tūkstoši cilvēku, bet rindā gaida vismaz 50 tūkstoši bezdarbnieku. Taču Labklājības ministrija (LM) jau iepriekš informējusi, ka no jūlija simtlatnieku programmā strādājošie bezdarbnieki saņems vien 80 latus mēnesī, turklāt, jo vēlāk iesaistīsies programmā, jo īsāku brīdi varēs strādāt, jo tā darbosies tikai līdz gada beigām.

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, kopējais bezdarbnieku skaits, kas uzsākuši dalību projektā, līdz aprīļa vidum bija 87 077, bet rindā uz dalību projektā vēl gaida 49 690 bezdarbnieku. Piedalīties programmā var tikai reģistrētie bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, kā arī vecuma pensiju priekšlaikus.

Simtlatnieku programma turpināsies vēl līdz gada beigām, taču bezdarbniekiem stipendijas apmērs būs 80 latu. Valdība, izskatot jautājumu, nolēma papildus piešķirt 5,08 miljonus latu, kas ļauj aprīlī un maijā izveidot papildus 7135 darba praktizēšanas vietas.

Lai arī projekta ietvaros pašvaldībās veido darba praktizēšanas vietas uz sešiem mēnešiem, tomēr no jūlija bezdarbnieku iesaistes laiks ar katru mēnesi saīsināsies – bezdarbnieki, kuri sāks strādāt no 1.jūlija, strādās tikai piecus mēnešus, augustā iesaistītie – četrus, bet septembrī – trīs. Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka no jūlija pašvaldības vairs nesaņems līdzekļus darba praktizēšanas vietu nodrošināšanai – darba apģērbam, aprīkojumam.

Jau vēstīts, ka no jūlija simtlatnieku ikmēneša stipendija tiks samazināta par 20% – līdz 80 latiem, bet šā gada nogalē programma beigsies un to aizstās cits pasākums – algoti pagaidu sabiedriskie darbi.’

http://www.financenet.lv/zinas/377634-pasvaldibam_vairs_nepieskirs_lidzeklus_simtlatnieku_programmai

Uzskatu,ka šāds pašvaldību solis ir diez gan nepareizs, jo vismaz 100latnieku programma deva ļoti daudziem bezdarbniekiem sava veida darbu un ikmēneša papildus ienākumus, kā arī šim cilvēkam nevajadzēja vientuļi sēdēt mājas bezdarbībā. Uzskatu,ka turpmākie 80ls, ko bezdarbnieks saņems ir savā ziņā ņirgāšanās par cilvēku, jo ,piemēram, tie dara tādu pašu darbu, kā algotie sētnieki ,bet saņem uz pusi mazāku naudas summu. Uzskatu,ka mūsu valstij vairāk vajadzētu padomāt par vēl šeit palikušajiem iedzīvotājiem.

Santa Z. 12.a1

Advertisements

Mūžīgā pildspalva

ASV pārdošanā nonākusi “mūžīga” metāliska pildspalva. Par neierasto kancelejas piederumu interesējušies gan vienkāršie lietotāji, proti, iestāžu un biroju darbinieki, gan arī firmas, kas interesējas par jauna tipa produkcijas izstrādi un pārdošanu.

Rakstāmrīks, kura pilnais nosaukums ir Inkless Metal Pen (metāliska pildspalva bez tintes), pēc būtības ir pildspalvas un zīmuļa krustojums, tikai izgatavots no svina. Tieši rakstāmā svina uzgalis ir tas, kas uz papīra atstāj nospiedumus. Kad uzgalis pieskaras papīram, no atdalās nelielas svina daļiņas un rakstītais kļūst redzams, ziņo Newsru.com.

Būtiskākā šā rīka priekšrocība ir tā, ka rakstāmpiederumu nav nepieciešams nedz uzpildīt, nedz asināt – tā metāla uzgalis ir pietiekami liels, lai kalpotu vismaz līdz tā lietotāja mūža beigām, turklāt rakstīt var uz dažāda tipa papīriem – gan glancētiem, gan matētiem.Tāpat var atzīmēt, ka Inkless Metal Pen ir izturīgs nerūsējošā tērauda korpuss, kura garums ir 15,86 centimetri, bet diametrs  – 0,95 centimetri.

Ja nav bažu, ka svina uzgalis varētu nonākt bērna rokās vai vēl ļaunāk – mutē, rakstāmrīku ASV var iegādāties par apmēram 28 – 30 dolāriem.

[http://www.tvnet.lv/tehnologijas/nozares_jaunumi/377014-muziga_pildspalva_bez_tintes]

Uzskatu,ka šīs jaunais produkts ir gana interesants, jo arī savā ikdienā bieži skolā izrakstās pildspāva,bet ar šo jauno atklājumu problēmu nebūs nekad,jo tā nekad neizrakstās. Domāju,ka šis produkts ir arī gana izdevīgs arī cenas ziņā. Cerams,ka  šīs produkts nonāks arī Latvijas tirgū.

http://www.youtube.com/watch?v=AfZ-DOCc3AE&feature=player_embedded

‘airBaltic’ uzsāk lidojumus uz Budapeštu

Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” uzsāk lidojumus no Rīgas uz Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu, nodrošinot tranzīta savienojumus caur Ziemeļu tranzītmezglu Rīgā uz /no 80 galamērķiem Skandināvijā, Krievijā un NVS valstīs, liecina uzņēmuma informācija.

“airBaltic” veiks lidojumus no Rīgas uz Budapeštu četras reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās. Aviokompānija lidojumus veiks ar „Bombardier Q400” lidmašīnu, un tie ilgs aptuveni divas stundas un piecpadsmit minūtes.

Vienvirziena biļešu cena būs no 39 latiem (55 eiro), ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Šī ir lieliska iespēja  visiem, kas ceļo. Iepriekš, lai nokļūtu uz Budapeštu bija jālido ar vairākiem reisiem, kas pa visam noteikti ir neerti. Kā arī šis reiss varētu palielināt tūrisma pieaugumu Latvijā.

http://bizness.delfi.lv/uznemumi/airbaltic-uzsak-lidojumus-uz-budapestu.d?id=38540863

Rihards Jurginauskis 12b.

Latvijā ceturtais straujākais eksporta pieaugums ES

Latvijas eksports apjoms šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 45%, kas ir ceturtais straujākais pieaugums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” dati.

Manuprāt, šīs ir labas ziņas. Šķiet, ka latviešu prece kļūst populāra Eiropā (iespējams, ka tā ir viena no vislētākajām). Jātur īkšķi, lai tā turpinās un, iespējams, ka Latvijā krīze beigsies.:)

http://bizness.delfi.lv/ekonomika_skaitlos/latvija-ceturtais-straujakais-eksporta-pieaugums-es.d?id=38546343

Rihards Jurginauskis 12b.

Brīvprātīgi apdrošinājušies tikai 42%

Tikai 42% Latvijas iedzīvotāju brīvprātīgi apdrošinājušies, bet katrs ceturtais neizmanto vispār nekādus apdrošināšanas pakalpojumus, liecina apdrošināšanas sabiedrības „Balta” un pētījumu aģentūras „Data Serviss” veiktais pētījums.

42% Latvijas iedzīvotāju veic apdrošināšanu brīvprātīgi, 26% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neizmanto apdrošināšanas pakalpojumus vispār, bet 32% apdrošināšanu veic obligātā kārtā – likuma prasību dēļ vai tādēļ, ka to pieprasa finanšu saistību noteikumi.Var secitnāt, ka par nodrošināšanos pret dažādiem riskiem, nevis tikai formālu polises iegādi, rūpējas tikai 42% Latvijas iedzīvotāju.

Manuprāt, vairums nav apdrošinājies pešreizējā ekonomiskā stāvokļa dēļ. Par apdrošināšanos kā tādu varu teikt, ka tā ir noderīga un visnotaļ nepieciešama lieta. Nav noslēpums, ka cilvēki slimo un katrs var ciest kādā negadījumā, tāpēc iesaku apdrošināties. Šī iespēja nav seviški dārga.

Rihards Jurginauskis 12b.

Pieaugs gaļas cenas.

Šogad gaļas pārstrādes uzņēmumam “Rīgas miesnieks”, visticamāk, būs jāpalielina produkcijas cenas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” pastāstīja “Rīgas miesnieka” valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt).

Viņš klāstīja, ka ir pieaugušas izejmateriālu cenas, tostarp gan graudu, kas tiek izmantoti lopbarībā, gan energoresursu cenas. “Ir pieaugusi arī nestabilitāte daudzās pasaules valstī, un turpina pieaugt arī iedzīvotāju skaits. Tas viss rada arī pārtikas produktu cenu pieaugumu pasaulē,” paskaidroja “Rīgas miesnieka” vadītājs un uzsvēra, ka šie faktori, protams, ietekmē arī Latvijas tirgu, lai arī jār

ēķinās, ka iedzīvotāju maksātspēja Latvijā praktiski nepieaug un tirgus šeit ir salīdzinoši mazs.

“Taču, ja palūkojamies uz pašreizējo pasaules gaļas tirgu, liellopu gaļas cenas vidēji ir pieaugušas par 9%, vistas – par 17%, cūkgaļa – par 11%,” informēja Mats un atzina, ka līdz ar to arī “Rīgas miesnieks” nevarēs saglabāt pašreizējās produkcijas cenas. “Ja šāda tendence turpinās, mēs nevaram saglabāt cenas pašreizējā līmenī, jo tad tas nozīmē, ka mēs bankrotēsim,” sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs

http://bizness.delfi.lv/uznemumi/rigas-miesnieks-visticamak-produkcijas-cenas-tiks-palielinatas.d?id=38538853

Vispirms piens, tagad jau gaļa. Dzīves dārdzība arvien palielinās.  Pārtika kļūst arvien dārgāka, kamēr cilvēku algas turpina sarukt vai arī ir neadekvāti mazas. Runājot par gaļas cenu pieaugumu , protams, ir jāņem vērā “Rīgas miesnieka ” valdes priekšsēdētāja minētie faktori – gan graudu  un energoresursu cenu  pieaugums,gan ekonomiskā nestabilitāte pasaulē ietekmē cenu pieaugšanu, ko, protams, ir tikpat kā neiespējami kontrolēt.

Arī gaļas apstrādes uzņēmumi ir neapskaužamā situācijā – nepalielinot cenas viņiem ir liels risks bankrotēt.

Tādēļ varu droši apgalvot, kamēr neuzlabosies ekonomiskā situācija pasaulē ,cenu pieaugums ir neizbēgams visās rūpniecības jomās, tādēļ šobrīd laikam mums neatliek nekas cits kā cieši sakost zobus un samierināties ar to.

Anita Savicka 12a1

Apdrošināšana negūst pārāk lielu popularitāti.

Tikai 42% Latvijas iedzīvotāju brīvprātīgi apdrošinājušies, bet katrs ceturtais neizmanto vispār nekādus apdrošināšanas pakalpojumus, liecina apdrošināšanas sabiedrības „Balta” un pētījumu aģentūras „Data Serviss” veiktais pētījums.

42% Latvijas iedzīvotāju veic apdrošināšanu brīvprātīgi, 26% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neizmanto apdrošināšanas pakalpojumus vispār, bet 32% apdrošināšanu veic obligātā kārtā – likuma prasību dēļ vai tādēļ, ka to pieprasa finanšu saistību noteikumi.Var secināt, ka par nodrošināšanos pret dažādiem riskiem, nevis tikai formālu polises iegādi, rūpējas tikai 42% Latvijas iedzīvotāju.

http://bizness.delfi.lv/ekonomika_skaitlos/brivpratigi-apdrosinajusies-tikai-42.d?id=38541883

Es uzskatu, ka šāda statistika tikai parāda Latvijas iedzīvotāju nepārāk labo finansiālo situciju.

Liela daļa cilvēku, kas it kā varētu atļauties sevi apdrošināt, bet nedara, jo neuzskata par vajadzīgu,

savukārt cilvēki , kuriem tas varbūt pat būtu neatliekami vajadzīgs to nevar atļauties

Rezultātā rodas nepārāk labvēlīga situācija apdrošinātājiem.

Bet es domāju, ka tā statistika tomēr nav pārāk kritiska, tādēļ apdrošināšanas kompānijas pagaidām nav uz izmiršanas robežas.

Anita Savicka 12. a1